Pablo Pikaso ir teicis, ka “visi bērni ir mākslinieki. Problēma ir, kā palikt māksliniekiem, kad esam jau izauguši.” Bet saglabāt bērnības sapni ir tik grūti… Mākslinieks – tā ir vesela dzīve, kur radīt nozīmē elpot.
Esmu jauna māksliniece no Latvijas. Absolvēju Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas katedru un ieguvu humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās. Dzīvoju un strādāju brīnišķīgajā un iedvesmojošajā Rīgā, bet mana dzimtā pilsēta ir nelielā Daugavpils. Šķiet, ka esmu no tiem laimīgajiem cilvēkiem, kuri jau agrā bērnībā zina, ko dzīvē vēlas sasniegt, uzstāda sev mērķus un dara visu, lai nokļūtu pie tiem. Es nemētājos no viena pie otra, meklējot savu īsto vietu, bet tas arī nenozīmē, ka manā ceļā nebija grūtību un šķēršļu. Prasmes atnāca tikai ar pieredzi, ar ilgām, smagām nodarbību stundām. Darbā esmu perfekcioniste, kas palīdz man mērķu sasniegšanā. Es vienmēr mēdzu izaicināt sevi, darot vairāk nekā prasīts, bet dažreiz pat arī to, kas no sākuma šķitis pilnīgi neiespējams. Daiļradē tā ir laba rakstura īpašība, kas palīdz brīžos, kad dzirdi rūgtu “nē” no dzīves.
Uz dotu brīdi man ir daudz ideju, daudz plānu un esmu vienmēr atklāta visam jaunajam. Es ticu tam, ka māksla spēj izmainīt ne tikai apkārtējo realitāti, bet arī cilvēku, galvenais ceļā uz šīm pārmaiņām ir biežāk ieklausīties bērnā, kurš dzīvo katrā no mums.
“Labums, ko mēs gūstam no mākslas, ir nevis tajā, ko mēs no tās iemācāmies, bet tajā, kādi mēs kļūstam caur to.” Oskars Vailds